Skola atrodas 10 kilometrus no Rēzeknes, gleznainā apkārtnē Iugulovas ezera krastā. Makašānos skola pastāv kopš 1882. gada, kad vienā no ēkām mācījās skolēni no 1. līdz 4. klasei. Vēlāk tā bija sešgadīgā skola, padomju laikos septiņgadīgā un astoņgadīgā, bet 1992. gadā mazā lauku pamatskola tika pārveidota par amatu vidusskolu. Skolas atdzimšanā nozīmīgākā loma bija tās ilggadējai direktorei Lūcijai Rancānei, kura vadīja skolu no 1964. līdz 2011. gadam, kad aizgāja mūžībā. Atsaucoties Latvijas inteliģences pārstāvju aicinājumam, Rēzeknes novada pašvaldība skolai piešķīra Lūcijas Rancānes vārdu.
Skolai pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas bija nozīmīga tradicionālās amatniecības prasmju mācīšanā visā reģionā, jo atguva vai iegādājās īpašumus, sāka tos sakopt, daudzi jaunieši vēlējās apgūt amatu prasmes, lai veidotu unikālus interjerus, iekārtotu vidi. Makašānu skolā izglītojamie līdzās vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem apguva daiļamatniecību, kompozīciju, materiālu mācību, dizainu, kokgriešanu, koktēlniecību, galdniecību, adīšanu, aušanu, rokdarbus, šūšanu. Pabeidzot vidusskolu, daudzi turpināja izglītību dažādās augstskolās, kļuva par amatniekiem, uzņēmējiem, pedagogiem, inženieriem u.c. augstskolā.
Skolā mācījās skolēni no dažādiem Latgales novadiem, kā arī no Rīgas, Madonas, Valmieras, Jaunpiebalgas, Gulbenes u.c. Makašānu Amatu vidusskolas uzplaukuma gadi bija no tās dibināšanas līdz 2010., kad vidusskolas posmā bija paralēlklases. Pēc 2010. gada daudzi cilvēki un uzņēmēji visā Latvijā saskārās ar ekonomiskām grūtībām, sākās pakāpeniska emigrācija uz citām valstīm labāka darba un pārtikušākas dzīves meklējumos. Lauku reģionos aizvien straujāk samazinājās iedzīvotāju skaits, biežāk tika slēgtas mazās lauku un mazpilsētu skolas.

Izglītības iestāde ir vēsturiski unikāla gan ar savu mācību satura piedāvājumu, gan vidi. Skolas kolektīvs apsaimnieko desmit hektārus teritorijas Iugulovas ezera krastā un desmit ēkas. Katrai no ēkām ir sava funkcija un pielietojums. Viesi un tūristi, kas ik gadus apmeklē Makašānus, sauc to par skolu – ciematiņu. Gadu desmitiem Makašānu skolas skolotāji, skolēni un darbinieki veido vidi – atjauno, renovē un labiekārto ēkas, iekopj teritoriju, stāda augļu dārzu. Pēdējo gadu laikā skolas darbinieki un skolēni ir izgatavojuši apmēram 350 dažādu priekšmetu – galdus, durvis logu rāmjus, solus, krēslus, ķeblīšus, dekoratīvas putnu barotavas, kā arī ievērojamu skaitu tekstilizstrādājumu, kas izvietoti skolas telpās un teritorijā.
2007. gadā skolai tika uzbūvēta jauna ēka, kur iekārtotas amatu darbnīcas, kabineti, sporta zāle, internāts un palīgtelpas, labiekārtota plašā teritorija – uzbūvēti celiņi, ierīkotas daudzveidīgas puķu dobes, iestādīts parks, uzstādīti Latvijas un Eiropas Savienības karogu masti.
Skola nav tikai mācību iestāde, bet ir kļuvusi par ievērojamu kultūras centru, ko ik gadus apmeklē vairāki simti viesu un tūristu no visas Latvijas un ārzemēm. Makašānu skolā ir pastāvīga mākslinieku Gundegas Rancānes un Antona Rancāna darbu ekspozīcija. Te ir arī skatāmi skolēnu darinājumi, bijušās skolas direktores Lūcijas Rancānes unikālā Latgales keramikas kolekcija un Latgales koka krucifiksu kolekcija. Skolā notiek dažādas kultūras un sabiedriskās aktivitātes ar rakstnieku, mākslinieku, politiķu, mūziķu un folkloras kopu piedalīšanos, kā arī semināri izglītības darbiniekiem, radošas nometnes, salidojumi, meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem
Skolēni un skolotāji aktīvi iesaistās arī pasākumos ārpus skolas, paši ir to iniciatori, izstrādā un īsteno projektus, veic radošu darbību.
Īpašās vides un mācību satura piedāvājuma dēļ varam teikt, ka esam viena no neparastākajām izglītības iestādēm Latvijā, kas paver iespēju daudzām radošām iniciatīvām un dinamiskai pašizaugsmei.
Domājot par izglītības kvalitāti, kolektīvam ir piesaistīti kompetentus, radošus un mūsdienīgus pedagogus. Tie ir skolotāji – personības, kas ne vien māca priekšmetu, bet arī palīdz bērnu un jauniešu sociālajai un kulturālajai izaugsmei.